Iespējams, caurumi Zilokalnu priedēs saurbti pētnieciskos nolūkos

Vairāk attēlu galerijā

Caurumi Zilokalnu kokos Ogres novada domes vides speciālistam Aivaram Bigačam nav nekāds pārsteigums, jo viņš par tiem zinājis jau pagājušajā gadā, kad apskatījis mežu. Koku indēšanu slēpošanas trases ierīkošanas nolūkos viņš gan noliedz, jo Tīnūžu ceļa malā jeb nogāzes ziemeļu pusē neviens trasi nav plānojis ierīkot. 

Deputāts saceļ trauksmi
Zilokalnu dabas parks, kur notiek koku zāģēšana, ir Ogres pašvaldības teritorija. Atgādināsim, ka par caurumiem Zilokalnu priedēs  pirmais sāka uztraukties Ogres novada domes deputāts Georgs Gutpelcs, komiteju sēdē atstāstot to, ko viņam teicis kāds strādnieks: lai varētu nozāģēt Zilokalnu priedes, tās esot noindētas –  pie saknēm saurbti caurumiņi un ielaista inde, lai koki nokalstu. Tas varētu būt ticis darīts, lai atbrīvotu vietu slēpošanas trases vajadzībām.

Domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe toreiz teica, ka tas ir nopietns apvainojums, tādēļ fakti jāpārbauda domes vides speciālistam un apstādījumu komisijai.

Caurumi saurbti rūpīgi
Domes vides speciālists Aivars Bigačs vakar kopā ar Ogrenet devās uz mežu, lai parādītu caurumus.  

Nogāzē Tīnūžu ceļa pusē nozāģēti daudzi koki, miza nokritusi, un vairākos celmos redzami caurumi – gludi, rūpīgi saurbti un tik lieli, ka var iebāzt pirkstu vai zaru. A.Bigačs pastāstīja, ka dažos celmos ir pat divi un trīs caurumi, citos – pa vienam, bet pavisam tie saurbti apmēram desmit kokos.

Iespējams, kāds kaut ko pētījis
Caurumus neviens nav skaitījis, jo, kopā ar Ogres mežniecības speciālisti pagājušajā gadā novērtējot koku veselības stāvokli, tie nav likušies tik nozīmīgi, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību. „Toreiz nodomājām, ka, iespējams, kāds urbis caurumus zinātniski pētnieciskos nolūkos,” sacīja A.Bigačs.

A.Bigačs domā, ka koki mizgraužu dēļ varētu būt nokaltuši jau pirms diviem trijiem gadiem, un nokalšana noteikti nav saistāma ar slēpošanas trases izveidi: pirmkārt, caurumi saurbti ziemeļu nogāzē, bet zeme trases ierīkošanai iznomāta pretējā – dienvidu – nogāzē, un trases vietā vispār nav koku. Otrkārt, zeme slēpošanas trasei iznomāta pagājušajā gadā un tik ātri kokus nevarētu nokaltēt. Treškārt, pēc ļaundaru darba tas neizskatoties, jo caurumi saurbti ļoti rūpīgi. A.Bigačs joprojām domā, ka kāds tos urbis zinātniski pētnieciskos nolūkos.

Pulveris smaržo pēc sveķiem
„Strādnieki arī man teica, ka caurumos kāds esot sabēris pulverveida indi, bet paskatieties un pasmaržojiet: šis pulveris smaržo pēc sveķiem – tie  ir sveķi!” sacīja A.Bigačs.

A.Bigačs skaidroja, ka mizgraužu skartās un nokaltušās priedes izzāģē arī Zilokalnu dabas parka dienvidu nogāzē, līdzās plānotajai slēpošanas trasei. Pagājušajā gadā visā Latvijā tika konstatēta liela mizgraužu vairošanās, ne velti šogad daudzās mežniecībās izsludināta ārkārtas situācija. Mizgraužu dēļ nokalta arī priedes Zilokalnu dienvidu pusē, tādēļ bija jāveic sanitārā cirte.

Bērzi traucē augt citiem kokiem  
Ogrenet lasītāji pārmetuši, ka Zilajos kalnos izzāģē arī bērzus, kuri mizgraužiem nu nekādi negaršo. A.Bigačs skaidroja, ka bērzi atrodas Ogres pašvaldības teritorijā aiz dabas parka, un tie jānozāģē, lai netraucētu augt citiem kokiem. „Jebkuram meža īpašniekam ir jākopj sava teritorija,” skaidroja A.Bigačs. Jāveic gan sanitārā, gan kopšanas cirte. Piemēram, Rīgas pašvaldības meži ir Rīgas meža aģentūras pārziņā. Ogres dome meža apsaimniekošanu varētu uzticēt kādai firmai, bet kurai firmai gan tāda maza pleķīša apsaimniekošana interesētu.

Vajadzīgās atļaujas saņemtas
A.Bigačs uzsver, ka Zilokalnu kokus pagājušajā gadā apskatīja un novērtēja Ogres mežniecības pārstāve un atzinums par koku izciršanu ir saskaņots ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi. Portālā Ogrenet pagājušā gada decembrī informējām, ka pavisam jāizcērt apmēram 200 kaitēkļu bojātie, vēju izšūpotie un novājinātie koki, tai skaitā 42 priedes un 147 egles. Dome izsoles kārtībā pārdeva pašvaldībai piederošo cirsmu Zilo kalnu 1.kvartāla 1. – 13. un 15. – 18.nogabalā un Zilo kalnu 1.kvartāla 19. – 26.nogabalā. Pēc A.Bigača teiktā, izsolē uzvarēja firma „Mežs”.

Nav tehnikas – kalnu kāpēju
Dome saņēmusi sūdzības, ka kokus neizved. A.Bigačs skaidroja, ka firmai pašlaik neesot tehnikas, ar kuru braukt pa stāvajām nogāzēm, bet tāda tehnika esot sarunāta. No lēzenākajām vietām kokus varētu jau tagad izvest, bet acīmredzot firma visus kokus grib izvest reizē.

Koku gāzēji pārbiedē cilvēkus
Portālā Ogrenet izteikta neapmierinātība par to, ka firma ar lentēm nenorobežo darbu vietu, un koki krīt desmit metru attālumā no gājējiem, viņus pārbiedējot. „Kad Zilajos kalnos pārbaudīju firmas darbu, vienmēr esmu lenti redzējis. Braucu tur katru nedēļu,” sacīja A.Bigačs.

Arī vakar strādnieki veica koku zāģēšanu, un darbu vietā varēja redzēt brīdinošo lenti.

Vieglajām mašīnām braukt aizliegts
Dome saņēmusi sūdzības arī par to, ka pa Zilajiem kalniem brauc automašīnas. To īpašnieki taisnojoties, ka nav izvietotas nekādas zīmes. A.Bigačs skaidroja, ka dabas parkā braukšana ar automašīnām ir aizliegta, un te būtu darbs policijai.

A.Bigačs informē, ka drīzumā dabas parkā atpūtnieku ērtībai tikšot izvietoti soliņi un atkritumu konteineri.